Mācības: Pasargā sevi, lai palīdzētu citiem

Datums: 12.11.2026–26.11.2026
Īpašs notikums! • Attālināti
Mācības: Pasargā sevi, lai palīdzētu citiem

Veterinārārsta darbā ir daudz tā, ko no malas bieži neredz: atbildība par dzīvību, sarežģīti lēmumi, dzīvnieku ciešanas, saimnieku spēcīgas emocijas, zaudējumi un situācijas, kurās, par spīti visām zināšanām un pūlēm, iznākums nav tāds, kādu būtu gribējies.

Veterinārmedicīna ir kas vairāk par profesiju – tā ir nemitīga atdeve, līdzjūtība un rūpes par tiem, kuri paši nevar par sevi pastāvēt. Tomēr, ikdienā sniedzot palīdzību citiem, mēs bieži aizmirstam par savu personīgo resursu un emocionālo noturību.

Trīs vakaru ciklā skatīsimies, kā šāda ilgstoša profesionālā slodze ietekmē pašu palīdzētāju un kā laikus pamanīt izdegšanas risku. Runāsim par empātiju un līdzcietības nogurumu, vainas izjūtu, zaudējumu un spēju saglabāt sevi profesijā, kurā rūpes par citiem ir ikdienas darba daļa.


Mācības pasniegt esam aicinājuši zinātņu doktori Mariju Ābeltiņu. Marija ir klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore, pētniece un apmācību vadītāja. Doktora disertācijā viņa pētījusi profesionālo izdegšanu un ir grāmatas “Profesionālā izdegšana” autore.

Vairāk nekā 20 gadus Marija vada apmācības par profesionālo izdegšanu, stresu, emocionālo regulāciju un psiholoģisko noturību dažādu profesiju pārstāvjiem, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem, kuru darbā ir liela atbildība, intensīvs kontakts ar citu cilvēku emocijām un nepieciešamība palīdzēt sarežģītās situācijās.


Marija ikdienā strādā arī klīniskajā praksē un savās apmācībās apvieno zinātnisko pētījumu atziņas ar praktiskiem psiholoģiskiem rīkiem.

Marija ir viena no atzītākajām Latvijas psiholoģēm, kas specializējas kognitīvi biheiviorālajā terapijā, profesionālās izdegšanas prevencijā un mentālās veselības stiprināšanā.

Mācību informācija

12.11.2026 18:30–20:00
"Profesionālā izdegšana: kā laikus pamanīt un ko iespējams mainīt."
Zoom
Runāsim par to, kā ilgstoša profesionālā slodze ietekmē cilvēku un kā savlaicīgi pamanīt, ka resursi sāk izsīkt. Kā atpazīt profesionālās izdegšanas agrīnās pazīmes un atšķirt tās no parasta noguruma. Kādi darba vides un individuālie faktori palielina izdegšanas risku veterinārārsta profesijā. Kādi resursi palīdz mazināt hroniskas pārslodzes ietekmi un ko iespējams mainīt savā ikdienā, komandā un darba organizācijā. Ko darīt, ja jau ir sajūta, ka “nav labi”, un kad ar pašpalīdzību vairs nepietiek.
19.11.2026 18:30–20:00
"Kad palīdzēt ir emocionāli grūti: empātija, vainas izjūta, zaudējums un līdzjūtības nogurums"
Zoom
Veterinārārsta darbā regulāri nākas sastapties ar dzīvnieku ciešanām, zaudējumu, sarežģītiem lēmumiem un situācijām, kurās ne vienmēr iespējams izdarīt to, ko pats uzskati par labāko. Šajā vakarā pievērsīsimies tam, kā šāda emocionālā un morālā slodze ietekmē palīdzētāju. Kā saglabāt empātiju un profesionālu iesaisti, neuzņemoties uz sevi visu dzīvnieka un tā saimnieka ciešanu smagumu. Morālais distress: kas notiek, ja tas, ko uzskatu par pareizu dzīvniekam, nesakrīt ar to, ko konkrētajā situācijā iespējams vai tiek prasīts darīt. Kā tikt galā ar vainas izjūtu, bezspēcību un pašpārmetumiem pēc neveiksmīga ārstēšanas iznākuma, eitanāzijas vai citiem smagiem profesionāliem lēmumiem. Kas ir līdzcietības nogurums un kā sevi pasargāt, atkārtoti sastopoties ar ciešanām, nāvi, zaudējumu un sērām.
26.11.2026 18:30–20:00
"Sarežģītas sarunas un sarežģīti brīži: traumas izpratnē balstīta pieeja, lai palīdzētu otram un pasargātu arī sevi"
Zoom
Spēcīga stresa, zaudējuma un apdraudējuma brīžos cilvēki ne vienmēr spēj uztvert informāciju, pieņemt lēmumus un regulēt emocijas tāpat kā ikdienā. Runāsim par to, kā šādās situācijās komunicēt skaidri, cieņpilni un psiholoģiski droši. Kā spēcīgs stress, šoks un zaudējums ietekmē cilvēka domāšanu, informācijas uztveri, lēmumu pieņemšanu un emocijas. Traumas izpratnē balstītas komunikācijas pamatprincipi: drošība, skaidrība, paredzamība, izvēles iespējas un cieņa. Kā reaģēt uz raudāšanu, dusmām, vainošanu, apjukumu vai citām spēcīgām reakcijām sarunās par slimību, prognozi, zaudējumu un eitanāziju. Kā būt līdzās otra cilvēka ciešanām, vienlaikus saglabājot profesionālās robežas un rūpējoties arī par savu emocionālo drošību.